Kas ir hipnoze un tās kaitīgā ietekme uz cilvēku

Raidījuma “Profesionāļu spēle. Kas ir apziņa? Filma 2” teksts. 9. Daļa (beigas).

3:23:39 - 3:46:51

Kas īsti ir hipnoze un kādas ir tās blakusparādības? Efektīvas metodes, kā strādāt ar sevi. Par cilvēka dzīvības vērtību un garīgo attīstību. Anastasijas Novihas grāmatās izklāstīto zināšanu pielietošana praksē. Par ārsta garīgo attīstību un svarīgumu redzēt pacientā, pirmkārt, Cilvēku.

Iepriekšējais raksts: 8. daļa, Grēks - tas ir kalpošana savai apziņai.

 

Vizualizācijas metodes: kaitējums vai ieguvums?

Irīna Pičugina, psiholoģe, mākslas terapeite (Ukraina): Gribēju teikt, ka praktizējošu psihologu vidū šobrīd ir tāda tendence, kad viņi saprot, ka ne visi instrumenti nes tos rezultātus, kas var apmierināt cilvēka pieprasījumu, kurš meklē palīdzību, un daudzi dodas tā saucamā garīguma virzienā.

Taču būtībā, kas notiek praksē? Tas, ko sauc par garīgumu vai maskē ar nosaukumu “garīgais instruments”, visbiežāk ir pseidogarīgums. Un cilvēki, kas vēršas pie šādiem  psihologiem, no viņiem aiziet ar tādu remarku vai birku attiecībā uz tādu speciālistu, ka tas ir pseidopsihologs.

Kāpēc tā notiek? Jo tiek pielietots... Piemēram, instrumentu sauc par “meditāciju”, bet to pielieto kā vizualizācijas rīku. Proti, piedāvā cilvēkam, piemēram, iztēloties tēlu, kas viņu šobrīd nomāc, tās pašas uzmācīgās domas, un pārspēlēt to jaunā uzvedības modelī.

Tas viss notiek, teiksim, cilvēka mentalitātes līmenī, bet tas neatrisina cilvēka problēmu. Tas nozīmē, ka viņš dodas prom ar īslaicīgu atvieglojumu, taču bieži vien cilvēki ir vienkārši vīlušies par šādām pieejām darbā.

Aleksandrs Kravčenko, Starptautiskās sabiedriskās kustības “ALLATRA” vadītājs, dalībnieks, (Ukraina): Es tagad gribētu precizēt. Proti, tā ir sava veida profesionālā maģija, vai ne? Tev tur kaut ko piedāvā vizualizēt, izdomāt, atteikties...Šeit rodas  jautājums: Un ko citu psihologi, psihoterapeiti un psihiatri izmanto, izņemot vizualizācijas paņēmienus, kaut kādas meditatīvas?...

Vai šīs tehnikas eksistē, tās izmanto speciālisti? Es nezinu, cik efektīvi, ļoti gribu dzirdēt atbildi uz šo jautājumu. Vai speciālisti vispār apzinās, ko viņi dara, to visu pielietojot?

Andrejs Kovtunovs, Starptautiskās sabiedriskās kustības ‘’ALLATRA’’ koordinators (Ukraina): Un man arī vēl ir jautājums. Sakiet, vai tas ir zinātniski? Tātad, vai ortodoksālā zinātne to ir pieņēmusi vai nē? 

Hipnoze un tās blakusparādības

Natālija Stoļarova, pirmās kategorijas medicīnas psiholoģe (Orenburga, Krievija): Hipnoze aktīvi tiek pielietota nu jau 150 gadu garumā. Ir ziņas, ka hipnoze lietota jau pirms 4000 gadiem, bet tik aktīvi un masveidā to sāka lietot aptuveni pirms 150 gadiem. Taču līdz šim viennozīmīgas attieksmes pret hipnozi nav.

Lielākā daļa speciālistu to izmanto un runā par šķietamo tās efektivitāti. Taču mani satrauca hipnozes blakusparādības. Piemēram, rodas histēriski traucējumi, emocionālas vētrainas reakcijas, grūtības izvest vai pat neiespējamība izvest cilvēku no hipnozes, daži jauni simptomi parādās kā reakcija uz aizvietotajiem simptomiem.

Taču, pats briesmīgākais, manuprāt, tā ir iespēja rasties pašnāvības tendencēm. Tātad, te, protams, rodas jautājums: “Cik tad vispār ir iespējamas pielietot hipnozes metodes, ja tā izraisa šādas blakusreakcijas?”

Es sāku rakņāties literatūrā un meklēt. Piemēram, Pareizticīgo baznīca ļoti piesardzīgi izturas pret hipnozi un uzskata, ka tā ir nekontrolēta vardarbīga iejaukšanās cilvēka psihē.

Tādā grāmatā kā “Grēku nožēlas mistērija” hipnozi sauc par burvestības veidu un pielīdzina melnajai maģijai. Savukārt 1989. gada ‘’Maskavas Patriarhijas Vēstnesis’’ (Nr. 12, 45. –46. lpp.) hipnozi uzskata kā fenomenu, kas “grauj cilvēka garu”, nosauca to par “apzinīgu kalpošanu ļaunumam”, norādīja, ka hipnozē “tiek izmantoti garīgās pasaules tumšie spēki”.

 

 Kas patiesībā ir hipnoze

Natālija Stoļarova: pamatojoties uz tām zināšanām, kas izklāstītas Anastasijas Novihas  grāmatās un raidījumos ar Igoru Mihailoviču Daņilovu, konkrēti – “Apziņa un Personība. No sākotnēji mirstīgā uz mūžīgi Dzīvo”, tur ir tāds citāts: nepietiek ar to, ka Personība “izjūt šīs iedarbības no savas primārās un sekundārās apziņas, tad te vēl iejaucas trešais spēks — hipnotizētāja apziņa, kas veido papildu tēlus, atstāj ietekmi un programmētu iedarbību”.

Anastasijas Novihas grāmatā “Sensejs I” vēl skaidrāk aprakstīts, kas ir hipnoze un kā tā ietekmē cilvēku: “Hipnoze - tā ir personības “uzlaušana”, tā ir agresija, tā ir verdzība.” Hipnozes stāvoklī “notiek izteika dzīvniecikās sākotnes aktivizēšanās cilvēkā”. “Turklāt hipnoze atstāj aiz sevis personības nomāktību zemapziņas līmenī, tādējādi veidojot verdzisku psiholoģiju cilvēka apziņā.”

Tas nozīmē, ka hipnoze būtībā veido sistēmas vergu: padara iespējamu to pašu trešo spēku ietekmi uz cilvēku, vājina personību, sagrauj cilvēku. Tāpēc te ir liels jautājums. Tāpēc tie psihiatri un psihoterapeiti …

Man pat pašai gribētos tikt skaidrībā, vai šie speciālisti savā praksē pielieto tādu metodi kā hipnoze? Ja pielieto, vai tiešām ir kāds efekts vai, tieši otrādi, ir kādas blakusiedarbības, kuras es tikko minēju? Un ja nepielieto, tad kāpēc?

Aleksandrs: Paldies. Ļoti labs jautājums. Es domāju, ka ļoti pareizs un aktuāls. Skatieties, ļoti interesanti veidojas informācija, vai ne? Mēs ar jums šodien runājām par trešo spēku iedarbību uz cilvēku, mēs runājām par šīm sekām. Un ko tad dara speciālisti, kas savukārt ir apmācīti un aicināti palīdzēt cilvēkam tikt galā ar šo trešo spēku iedarbību? Viņi pieņem...

Tatjana Zinčenko, k.p.n., psiholoģe, psihoterapeite (Dņepra, Ukraina): … viņu pusi.

Aleksandrs: Pareizi, viņu pusi. Un viņiem ir tāda pati ietekme, turklāt nekaunīgā, rupjā veidā. Proti, notiek vardarbība pret personību. Liels paldies par tiem citātiem un izvilkumiem, kurus Jūs citējāt no reliģiskajiem avotiem, jo tiešām ļoti skaidri un kategoriski ir teikts: melnā maģija.

Labi. Proti, ja oficiālā zinātne noliedz trešo spēku pilnīgu eksistenci, nemaz nerunājot par maģiju, draugi, tad ko te dara hipnoze? Nolemsim un iesim vienā virzienā. Tajā virzienā, kas nāks par labu cilvēkiem un sabiedrībai kopumā, nevis lai attīstītu savu “augstprātību”.

 

Cilvēka garīgās attīstības nozīme — darbs ar sevi

Natālija Stoļarova: Gribētos minēt vēl vienu citātu, no grāmatas ‘’Krustceles’’:

Lielā mērā, ja cilvēks ir garīgi attīstīts un viņā garīgā būtība dominē pār materiālo, viņš nepakļaujas ne ietekmei, ne hipnozei... Un principā viņš vienkārši neuztver šādu kodēšanu, vienalga, vai tā ir ietekmēšana, hipnoze, divdesmit piektais kadrs, neirolingvistiskā programmēšana vai vēl kas cits

Vai trešie spēki. Būtībā, ja cilvēks attīstās kā Personība, viņam nav bail ne no kādiem trešajiem spēkiem, ne no kādas ietekmes. Jo, ja mēs aplūkojam plaši , kas ir hipnoze, - tas būtībā ir izmainītās apziņas stāvoklis, kurā cilvēks ļoti ietekmējams.

Taču ietekmēšana nāk ne tikai no speciālistiem ar hipnozes palīdzību, bet arī no masu medijiem, arī interneta tīkls ir ļoti spēcīgs un spēcīga plūsma plūst no visām pusēm uz cilvēku, taču atkal ne katrs cilvēks tam tiek pakļauts. Garīgā sastāvdaļa ir jāattīsta, Personība jāveido.

Aleksandrs: Paldies. Vai Jūs to apgalvojat kā speciālists?

Natālija Stoļarova: Gan kā speciālists, gan kā vienkārši cilvēks.

Aleksandrs: Paldies.

Cilvēks nav brīvs un to noliedz

Andrejs Kovtunovs: Šeit vēl sanāk ļoti interesants moments. Zinātne saka, ka maģijas nav, trešo spēku nav, nekas neeksistē. Proti, būtībā, ja seko šai loģikai un uzklausa viņu apgalvojumus līdz galam, tad sanāk, ka cilvēks ir pilnīgi brīvs. Vai ne tā? Vai tie nav maldi?

Jo tieši tāpēc, ka tiek noliegts pats fakts, ka cilvēks ir manipulējams, darbojas reklāma, darbojas tās tā saucamie mārketinga gājieni, kas tiek izmantoti tajos pašos tirdzniecības centros: kā pareizi izlikt preci, kā pareizi, uz kuru pusi novirzīt pircēju plūsmu, lai viņi nopirktu to, kas viņiem vispār nav vajadzīgs. Tas taču tā viss ir, vai ne? Ir.

Aleksandrs Kravčenko: Cik lielā mērā šī hipotēze atbilst jūsu praksei?

Natālija Stoļarova: Šī hipotēze, manuprāt, ir 100% dzīvotspējīga. Jo, lai kādu jautājumu mēs šodien izvirzītu, mēs jebkuru no tiem varam izskaidrot ar šīs hipotēzes palīdzību.

Turklāt vissvarīgākais ir tas, ka kļūst skaidrs, kā šo problēmu atrisināt. Un kļūst skaidri daudzu cilvēku garīgo slimību cēloņi, izpausmes, tostarp tās, ko tradicionālā psihiatrija un psiholoģija nespēj izskaidrot, un veidi, kā no tām izkļūt. Man šķiet, ka tas ir vissvarīgākais moments.

Tas, ka šī hipotēze ir dzīvotspējīgāka par to, kas šobrīd dominē psihiatrijā, psiholoģijā, manuprāt,- tas  ir fakts.

Metožu efektivitāte, darbā ar sevi,
kas izklāstīta A. Novihas grāmatās

Jeļena Maslova, augstākās kvalifikācijas kategorijas psiholoģe (Orenburga, Krievija): Pilnībā atbalstu darba kolēģi un gribu teikt, ka, pirmkārt, visas zināšanas un hipotēzes, kuras mēs šodien apstiprinām, tās ir pārbaudītas manā  personīgajā pieredzē. Es varu teikt, ka tie tiešām ir efektīvāki līdzekļi, salīdzinot ar tradicionālajām metodēm.

Aplūkojot profesionālo darbību, minēšu kādu īsu piemēru, kas man parādīja, cik iedarbīgas ir tās metodes un tās zināšanas, kas izklāstītas Anastasijas Novihas grāmatās.

Man uz konsultāciju bija meitene, 17 gadi. Viņa neatnāca pati, viņu atveda vecāki, pedagogi, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Meitene uz kontaktu vispār negāja, neko neteica, kad viņai uzdod jautājumus, viņa nepārprotami vai nu pamāj, vai “jā”/“ nē”.

Es izmēģināju visus veidus, kādi tik pastāv tradicionālajā psiholoģijā, panākt kaut kādu rezultātu man vienkārši neizdevās. Es pat nespēju saprast, kas ar viņu notiek. Kādas ir viņas domas? Vispār kādā stāvoklī ir bērns?

Es veidoju grāmatu izlasi par dzīves vērtību, un starp tām ir Anastasijas Novihas grāmata“Ezoosmos”, tur bija tieši gabaliņš par dzīves vērtību. Dodu viņai šo informāciju un saku: “Tu mājās palasi, un, ja uzskatīsi par vajadzīgu, mēs ar tevi apspriedīsim.” Ja godīgi, tad vienkārši jau aiz bezpalīdzības, jo nezināju un vispār nevarēju atrast nekādus veidus.

Un ko jūs domājat? Šī meitene atnāk nākamajā dienā un saka (viņa sāka vispār runāt): “Paldies Jums liels par šo grāmatu, es izlasīju ne tikai šo fragmentu, es to visu izlasīju pa nakti. Man vairs nav vajadzīga jūsu palīdzība. Pēc tam nāca klāt vecāki, pedagogi un teica: “Ko Jūs vispār  izdarījāt? Bērns sāka mācīties, viņa sāka dzīvot.”

Pēc šī gadījuma reāli sapratu, cik spēcīgas ir Zināšanas, kas izklāstītas Anastasijas Novihas grāmatās. Tās tiešām darbojas un ir ļoti efektīvas.

Tradicionālās metodes, kuras mēs izmantojam (tagad jau varam salīdzināt, zinot zināšanas no Anastasijas Novihas grāmatām), tās vienkārši attīsta cilvēka dzīvniecisko sastāvdaļu. Proti, tradicionālās psiholoģijas metodes ir vērstas tieši uz lepnības attīstīšanu, uz cilvēka ego struktūras uzturēšanu.

Savukārt Anastasijas Novihas grāmatās izklāstītās metodes ir vērstas uz garīgo sastāvdaļu, uz Personības attīstību. Un tā, kā mēs teicām, ir visefektīvākā un spēcīgākā aizsardzība pret visu to, ko tradicionālā psiholoģija vēl nezina.

 

Ārsta garīgā attīstība ir svarīgāka, nekā šķiet.

Diāna Oļeiņika, psihiatre, psihoterapeite (Dņepra, Ukraina): Es par savu praksi varu teikt, ka uz šodienu tā ir vienīgā strādājošā, efektīvā hipotēze. Ne no kāda cita skatu punkta, ne no kādas citas pozīcijas un ne no kādas citas teorijas es nepieeju pie saviem pacientiem, galvenokārt tāpēc, ka man tika dotas šīs Zināšanas.

Mēs vienmēr varam dalīties ar otru cilvēku tikai tajā, kas ir izlaists caur mūsu pašu pieredzi, kas ir mūsos pašos. Un, ja pie manis nāk pacienti ar nāves bailēm (jebkuras bailes, mēs šodien noskaidrojām — to pamatā ir nāves bailes),taču, ja tās ir pašam speciālistam, vai viņš var palīdzēt savam pacientam atbrīvoties no nāves bailēm?

Ja es pati nevaru atgūt mierīgu, līdzsvarotu, labvēlīgu stāvokli... Taču tieši ar to nāk pacienti — viņi nespēj atgūt normālu, cilvēcisku, mierīgu stāvokli, viņi pastāvīgi ir atkarīgi no kaut kādiem ārējiem apstākļiem. Ar to viņi pie mums nāk, un tad uz šīs augsnes attīstās neirozes un tā tālāk.

Kā es varu viņiem palīdzēt? Nekā. Viņi nāk pārārstēti (mēs minējām šos piemērus), gadiem sēž uz preparātiem, un viņu stāvoklis pasliktinās. Savukārt šodien es varu teikt: jā, cilvēki aiziet, pirmkārt, viņi ir mierīgi, un es to izjutu uz sevis.

Reizēm vispār nekas nav jādara: ja vari atrasties šajā mierīgajā, līdzsvarotajā stāvoklī, cilvēks blakus nomierinās. Strādā banālā fizika, par kuru ļoti labi stāsta Igors Mihailovičs Daņilovs, un viņš dod šīs Zināšanas, tās strādā, tās ir absolūti efektīvas.

Turklāt, kad cilvēks iemācās pats novērot savas domas, iemācās norobežoties no apziņas, sāk pielietot šīs tehnikas savā dzīvē, tad viss notiek pietiekami ātri. Un šādu piemēru ir daudz.

 

Pacientā vispirms redzēt Cilvēku

Diāna Oļeiņika: Es klausījos kolēģus un atcerējos, ne tikai savus, ilggadējos ierakstus slimības vēsturēs, bet arī savu kolēģu ... to, ko Taņa runāja par pārākuma pozīciju... ziniet, tā ir vēl sliktāka ar to, ka...

Piemēram, kā pacients tiek aprakstīts stacionārā: pieejams/nav pieejams kontaktam, orientēts/neorientēts laikā, savā personībā, izsaka murgainas idejas, ietekmes, attiecības, emocionāli truls vai nav truls.Tāda sajūta, ka aprakstām nedzīvu objektu.

 

Smalka robeža starp psihiatru un viņa pacientu

Es kādreiz mēģināju tikt skaidrībā pati priekš sevis, un es to darīju. Tā ir tāda baisa distance — tu neuztver dzīvu cilvēku ar viņa ciešanām.Bet  mums, lūk, ir bail... Es saprotu, ka kaut kur notiek distancēšanās no tām... jo ir pat bail tajās ieskatīties un iegrimt. Jo mēs paši neesam pasargāti, mūs neviens nemāca neiekrist, kā saka, šajos pašos stāvokļos.

Taču, ja mēs saprotam, ka mums ir tādas pašas domas, tādas pašas raizes, garastāvokļa svārstības, tad jebkurš psihiatrs zina, ka tā ir tik smalka robeža: šodien es vēl esmu šajā pusē, bet rīt... tāpēc bez šādas pieredzes darbā ar sevi, droši vien nav iespējams iedziļināties dziļi šajā cilvēcisko ciešanu spektrā. Taču tā ir cilvēciskā dzīvība, tas ir milzīgs skaits cilvēcisko dzīvību.

 

 Ir pienācis laiks, lai ārsti kļūtu par ārstiem no Dieva

Man ienāca prātā ārsts Voino-Jaseņeckis — ķirurgs, kas, ejot apgaitā ar studentiem... Tas ir ķirurgs tomēr, es lieku akcentu! Psihiatrs taču ir (“psiho” - tā ir dvēsele) cilvēks, kurš nodarbojas ar sava pacienta garīgo stāvokli, viņam ir ar to jānodarbojas.

Taču mēs pat neatzīstam faktu, ka cilvēkam ir Dvēsele, no zinātniskā viedokļa. Tātad, kad viņš, devās apgaitā ar saviem studentiem, teica (tas ir bieži ārstu lietots vārds - “gadījums”, “mēs tagad izskatīsim šādu gadījumu” - par pacientu tā mēdz teikt): ‘’ Ķirurgam nevar būt “gadījums”, bet katru reizi jums jāredz tikai dzīvs, cietošs cilvēks.” V. Voino-Jaseņeckis, arhibīskaps Luka, ne velti šis cilvēks garīdznieka kārtā, nodarbojās ar savu ārsta praksi. Par viņu stāstīja, ka tas esot ārsts no Dieva.

Varbūt arī ir pienācis tas laiks, lai mēs visi kļūtu par ārstiem no Dieva. Natālijai Behterevai pieder vārdi (tā ir zinātniece... tūkstošiem pacientu), viņa teica, ka tev ir tiesības tuvoties slimniekam tikai tad, ja tu viņā redzi ļoti dārgu un tuvu cilvēku. Tātad ir iespējams būt ārstam no Dieva.

 

A. Novihas grāmatās izklāstītās Zināšanas atklāj patieso dzīves jēgu

Diāna Oļeiņika: Tāpēc esmu ļoti pateicīga Anastasijas Novihas grāmatās izklāstītajām zināšanām, tām zināšanām, ar kurām dalās Igors Mihailovičs Daņilovs, jo tās, pirmkārt, atgriež  cilvēka dzīves vērtību un atgriež dzīves patieso jēgu. Tad tas viss, par ko mēs runājām, ir iespējams.

Gabriela Salaijova, ķirurģe (Slovākija): Es arī vēlējos pateikties saviem kolēģiem par pastāstīto. Būtībā hipotēze, par kuru mēs šodien runājam šajā spēlē, manā dzivē tā nav tikai hipotēze — tā ir prakse, realitāte, ar kuru es satiekos katru dienu.

Un varu teikt, ka bez Zināšanām, kas izklāstītas Anastasijas Novihas grāmatās, grāmatā “Allatra” un citās grāmatās, kā arī raidījumos ar Igora Mihailoviča Daņilova piedalīšanos, bez tām es nevarētu palīdzēt lielākajai daļai savu pacientu. Bez darba ar sevi, bez šīm Zināšanām es vienkārši nevarētu palīdzēt.

Cilvēki nāk ar jautājumiem par uzmācīgām domām, dažādām problēmām, ar kurām viņi vieni paši nespēj tikt galā, un lūdz man palīdzību. Piedāvāju viņiem noskatīties kādu filmu ar Igora Mihailoviča Daņilova piedalīšanos vai izlasīt Anastasijas Novihas grāmatas, un tas viņiem sniedz milzīgu palīdzību.

Man bija gadījums, kad atnāca sieviete ar sūdzībām, ka nezina, kā tikt vaļā no dusmām uz savu meitu. Ieteicu viņai noskatīties filmu “Brīvība no zvēra diktatūras tevī” un tad saņēmu atbildi uz e-pastu, ka šis raidījums viņai palīdzējis saprast dusmu cēloni un to, kas ar viņu notiek. Šo filmu viņa skatīsies ne reizi vien, lai līdz galam saprastu, no kurienes rodas šādas emocijas un problēmas.

Liels paldies visiem! Esmu ļoti pateicīga.

 

Kas ir domas, kas ir apziņa un kā tā darbojas?

Olga Šmita, lietišķo zinātņu bakalaure, sertificēta rentgenoloģe un tehnoloģe, MRT R. T. operatore. (R) (MR), BAS (ASV): Arī es saprotu, ka zināšanas, kas sniegtas grāmatā “Allatra” un raidījumos ar Igora Mihailoviča Daņilova piedalīšanos, atbild uz ļoti daudziem jautājumiem, un tiešām sniedz elementāru izpratni, kas ir domas, kas ir apziņa, kā tā darbojas. Man šķiet, ka ar to arī viss sākas. Bez šīs informācijas ir ļoti grūti kaut ko saprast medicīnā.

Tās ir tādas elementāras lietas, kas katram cilvēkam jāzina un jāattīsta. Kas ir Personība? Kā attīstīt Personību? Tas, protams, šodien ir ļoti svarīgi.

– Šī hipotēze darbojas gadījumos, kurus mēs šodien izskatījām, – fobijas, panikas lēkmes, obsesīvi - kompulsīvi traucējumi. Vēl neesam pievērsušies tēmai, kas ļoti, īpaši neiroloģijā, ir izplatīta, — tās ir psihosomatiskas slimības.

Šodien mēs pat noskaidrojām pierādījumu bāzi, ka visi šie stāvokļi - tie ir apziņas produkti, proti, tie ir sveši Personībai, kuri ierobežo un, teiksim, deformē realitāti un sašaurina uztveri. Tāpēc tas, ko zinām no savas pieredzes, noteikti darbojas klīniskajā medicīnā, jo šīm Zināšanām ir vajadzīgs pielietojums.

Tatjana Zinčenko: No savas personīgās pieredzes esmu pārliecinājusies, ka šī hipotēze, ko izskatām jau divas “spēles”, 100% darbojas. Un saviem pacientiem to, ko pati nedaru, es nekad nepiedāvāju. Proti, ja esmu caur sevi izlaidusi un ieraudzījusi rezultātu, tad varu cilvēkam to ieteikt. Citādi tas nav godīgi.

Es savā profesionālajā pieredzē redzu, cik ļoti ātri cilvēks to tiešām var apgūt, pielietot, iegūt rezultātu, izkļūt no tā strupceļa, kurā viņš ir gadiem, reizēm gadu desmitiem atradies. Ļoti gribas, lai mums pievienojas mūsu kolēģi.

Aleksandrs Kravčenko: Liels paldies visiem, kas piedalījās mūsu otrajā “Spēlē”. Bija ļoti interesanti un informatīvi. Pievienojieties spēlei. Spēlēsim tālāk. Joprojām  daudz kas ir palicis neatbildēts. Mums vēl ir jāiezīmē vairāki aspekti. Liels paldies jums un uz tikšanos.

_______________

 

Raidījums “Profesionāļu spēle. Kas ir apziņa? Filma 2”: https://allatra.tv/video/igra-professionalov-chto-takoe-soznanie-2